Mežs aug lēni

Prognozēt mežsaimniecības nākotni ir ļoti nepateicīgs darbs. Vēl grūtāk to izdarīt īstermiņā, kad ikdienas darbs traucē paskatīties uz attīstību plašākā kontekstā. Mežsaimniecība vienmēr ļoti lēni reaģējusi uz izmaiņām, jo vēsturiski „izaugusi” no rūpniecības nepieciešamības nodrošināties ar kokmateriāliem. Savukārt koki mūsu platuma grādos aug lēni, tāpēc lēmumu sekas par mežsaimniecību izjūtam daudzu gadu garumā. 20. gadsimta mežsaimniecību raksturo meža ekosistēmu vienkāršošana, lai celtu koksnes ražību un nodrošinātu pastāvīgu koksnes plūsmu. Mežos tika samazināta daudzveidība, lai efektīvāk strādātu atbilstoši konkrētā laika zināšanām un tehnoloģiju attīstībai. Mūsdienīgai politikai savā būtībā jābūt sociālai, t.i. jānosaka, kādām sabiedrības grupām kādi labumi un kādā laika periodā tiks garantēti. Lai arī Latvijas Mežu politikā kā dokumentā ir formulētas sabiedrības intereses un mērķi ilgtspējīgas mežsaimniecības attīstībai, tās saturu un kvalitāti pārsvarā ietekmē tikai kokrūpniecība. Tā kā mūsu koksni pārstrādājošā rūpniecība ir ar salīdzinoši zemu pievienoto vērtību (pārsvarā zāģmateriāli), arī tās ietekme uz mežiem ir atbilstoša – vairāk izejvielas, t.i. koksnes.

Daudz svarīgāk par nākotnes prognozēšanu būtu saprast un vienoties, kā pieņemt lēmumus par mežiem, kad nākotne ir nezināma: pasaule pašlaik mainās daudz straujāk, bet meži atjaunojas gandrīz tikpat lēni. Vai pašreizējā mežsaimniecība spēs atbildēt uz nākotnes izaicinājumiem?

Klimata izmaiņas mežsaimniecībai izvirza divus jaunus uzdevumus. Pirmkārt, sabiedrības ilgtermiņa interesēs mūsu meži labāk jāsagatavo klimata izmaiņām. Dabas zinātnei sen jau ir skaidrs, ka sarežģītas sistēmas labāk pielāgojas vides riskiem. Bioloģiskā daudzveidība ir arī dabas sistēmu noturīguma pamats. Latvijā lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstības rezultātā ir izveidojušies ziemeļnieciskāki meži ar lielāku skuju koku īpatsvaru. Mežsaimniecības metodes un koku sugu izvēli vajadzētu pārvērtēt, vai tās veicina mežu noturīgumu pret vides stresiem. Vai pēdējos gados ieviestā kailciršu koncentrācija nav arī risku koncentrācija nākotnē? Vai selekcionētais stādmateriāls, kas paredzēts nākotnes audzēm, ir atlasīts ņemot vērā arī klimata izmaiņas un ar to saistītos stresus? Kādus pieņēmumus mēs tagad izdarām par nākotni? Un kā tie ierobežos mūsu nākotnes izvēles iespējas? Kādu iespaidu uz mežsaimniecību atstās jaunās paaudzes degvielu ražošana, kuras var iegūt no celulozes?

Pašlaik kokrūpniecības rādītāji ir tik labi kā vēl nekad. Toties mežsaimniecībā mēs esam tikai palielinājuši ciršanas apjomus un vienkāršojuši saimniekošanas metodes. Bēdīgi, ja mežsaimniecībā tā būtu krīzes vienīgā mācība. Taču, par nelaimi, var prognozēt, ka 2012. gadā meža apsaimniekošanā turpināsies liela daļa Meža politikā deklarēto sabiedrības interešu un mērķu ignorēšana. Valstij piederošie meži netiks novērtēti kā kapitāls, un mēs neuzzināsim, vai a/s „Latvijas valsts mežu” (LVM) saimniekošanas rezultātā meža kā kapitāla vērtība pieaug. Netiks novērtēta un samazināta mežsaimniecības ietekme uz vidi. Privātajiem meža īpašniekiem netiks kompensēti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Atbilstoši palielinātajiem ciršanas apjomiem un valsts mežos pielietotajai kailciršu koncentrēšanas metodei palielināsies vietējo iedzīvotāju neapmierinātība ar straujajām vides izmaiņām. Tas savukārt mediju telpā palielinās LVM pasūtītas pozitīvisma kampaņas.

Valsts mežu pārvaldē saglabāsies interešu konflikts, ja Zemkopības ministrijas rokās ir gan politikas veidošana, gan Meža likuma uzraudzība, gan īpašumtiesības uz valsts mežiem un LVM. Turpināsies Valsts meža dienesta vājināšana. Bet faktiski aste kustinās suni, t.i. kokrūpniecība un LVM turpinās diktēt savus noteikumus mežsaimniecības saturā sabiedrības interešu vārdā.

Advertisements

Saeima no tā mazāka nepaliks, ja neiesi vēlēt!

Turpināt lasīt

Dzirkstele: Informācijas atsaukums

2011.gada 12.jūlijā laikraksta Dzirkstele interneta portālā http://www.dzirkstele.lv Jāņa Bertrāna viedoklī ar virsrakstu “Prognozē 40 000 zaudētu darbvietu meža nozarē” pausta kļūdaina informācija.

Turpināt lasīt

Delfi: Atsaukums par kļūdaini pausto informāciju un Saeimas deputāta Uģa Rotberga atklātā vēstule

2011.gada 14.jūlijā portālā delfi.lv publicētajā Latvijas Lauksaimniecības Universitātes doktorantūras studenta Mārtiņa Andža viedoklī ar virsrakstu „Varam atgriezties pie brutālas mežu zagšanas”, kā arī 2011.gada 12.jūlijā publicētajā Jāņa Bertrāna viedoklī ar virsrakstu “Meža nozarē darbu varētu zaudēt ap 40 000 cilvēku” pausta kļūdaina informācija.

Turpināt lasīt

Oligarhu ietekme 10.Saeimas deputātu balsojumos?

Turpināt lasīt

Zemgales ziņas: Informācijas atsaukums

2011.gada 13.jūlijā portālā zz.lv publicētajā Latvijas Lauksaimniecības Universitātes doktorantūras studenta Mārtiņa Andža viedoklī «Lietotāju rakstos» ar virsrakstu «LLU doktorants: varam atgriezties pie brutālas mežu zagšanas» pausta kļūdaina informācija.

Turpināt lasīt

Jāmaina attieksme pret mežiem.

Izskatot grozījumus Meža likumā, atbildīgā darba grupa šonedēļ secināja, ka meža ciršanas apjomi ir optimāli un tos iespējams palielināt. Savukārt deputāts un kādreizējais Pasaules dabas fonda Latvijā vadītājs Uģis Rotbergs uzskata, ka patlaban jārunā par atbildīgo personu un institūciju attieksmes maiņu pret mežiem.

Turpināt lasīt

Kāpēc tika atlaista 10.Saeima?

VIENOTĪBA

Apollo: Ziņas atsaukums

2011. gada 13. jūlijā plkst. 14:02 portālā «Apollo» publicētajā Latvijas Lauksaimniecības Universitātes doktorantūras studenta Mārtiņa Andža viedoklī ar virsrakstu «Varam atgriezties pie brutālas mežu zagšanas» pausta kļūdaina informācija.

Turpināt lasīt

Uģa Rotberga atklātā vēstule sabiedrībai: Par meža un melu politiku.

Uģa Rotberga (Vienotība) raksts publicēts TVNET 08.08.2011.

Šobrīd Saeimā tiek skatīti grozījumi Meža likumā. Arī es pildot tiešos deputāta pienākumus un savus priekšvēlēšanu solījumus, esmu iesniedzis vairākus priekšlikumu Meža likuma grozījumiem.

Turpināt lasīt